More about the being in the moment than about the music at Woodstock per say. Family and responsibility are big themes and are handled well by Lee.

The best thing about the movie is the acting. Special mentions to Henry Goodman and Imelda Staunton as Demetri Martin's parents. Hilarious and heartbreaking all at once.

Calling this movie "Taking Woodstock" is like making a movie called "Scarlett Johansson goes full frontal" and only showing her cleavage. Not cool, Hollywood, not cool.

Šī nav filma par Dženisu Džoplinu, The Who vai Džimmiju Hendriksu. Šis ir filma par tiem ļaužiem kuri palīdzēja šim visu laiku dižākajam koncertam tapt. Par mazpilsētu un tās iedzīvotājiem, kuri ir gana konservatīvi un hipijus uzskata par visa ļaunuma perēkli. Tie, kas atļauj uz savas zemes rīkot festivālus skaitās sabiedrības ienaidnieki un vienkārši izvirtuši ļaudis. Arī galvenā varoņa vecāki ir gana savdabīgs pārītis, kuriem pieder savdabīgs motelis, bet viņu dēls sapinies ar hipijiem un organizē kaut kādus festivālus... Tāds Vudstokas aizkulišu stāsts par kaislībām, mantkārību, aizspriedumiem un stereotipiem, par cilvēcību un mūzikas mīlestību.

Due to the solid performances from Demetri Martin and Jonathan Groff, I actually enjoyed this film quite a bit but I was pretty disappointed with it initially. It's pretty long, pretty uneventful and it's a film about Woodstock without actually showing you anything happening at Woodstock. I understand why that choice was made creatively, but that doesn't mean I can't be frustrated by it.

Ever think of Woodstock as from project management perspective?

This review reportedly contains spoilers. I can handle the truth.

As a person who lived around the periphery of this legendary event, I avoided seeing this for 3 years. I should not have waited so long. This is, for me, an elegiac masterpiece of filmmaking. Outstanding writing that makes this movie highly recommended by me.

Am i still high?

nice and relax

Calling this movie "Taking Woodstock" is like making a movie called "Scarlett Johansson goes full frontal" and only showing her cleavage. Not cool, Hollywood, not cool.

He leido reseñas donde se quejan que no hay suficiente musica en "Taking Woodstock". Pero, ¿que acaso no hay un documental de casi tres horas con todos los artistas que tocaron?, ¿porque Ang Lee repetiria eso?
De todos modos creo que ese no es el punto de la historia, el punto es darnos un vistazo a la creacion de un festival de musica (el festival mas importante, de hecho) y a la vez rodearnos de los personajes que cambiaron debido a este.
El reparto da esplendidas actuaciones que balancean la monotonia del protagonista y al final me gusto como Ang Lee evoco perfectamente la era hippie y los detalles del evento.
"Taking Woodstock" es otra cinta del repertorio eclectico de Lee donde ninguna cinta se parece entre si. No sera de sus mas importantes pero creo que si es de sus mas divertidas.

Šī nav filma par Dženisu Džoplinu, The Who vai Džimmiju Hendriksu. Šis ir filma par tiem ļaužiem kuri palīdzēja šim visu laiku dižākajam koncertam tapt. Par mazpilsētu un tās iedzīvotājiem, kuri ir gana konservatīvi un hipijus uzskata par visa ļaunuma perēkli. Tie, kas atļauj uz savas zemes rīkot festivālus skaitās sabiedrības ienaidnieki un vienkārši izvirtuši ļaudis. Arī galvenā varoņa vecāki ir gana savdabīgs pārītis, kuriem pieder savdabīgs motelis, bet viņu dēls sapinies ar hipijiem un organizē kaut kādus festivālus... Tāds Vudstokas aizkulišu stāsts par kaislībām, mantkārību, aizspriedumiem un stereotipiem, par cilvēcību un mūzikas mīlestību.

"Definitely not Ang Lee's best movie but it's a very decent movie all around. Demetiri Martin, Liev Schreiber, Imelda Staunton, Emile Hirsch, & Henry Goodman gives good performances."

Pleasant.