Nav jau tā, ka no Fast and Furious 6 gaidīju, kaut ko “reālu” un “ticamu”. Es neiebilstu pret ilgstošām un pārspīlētām lielceļa pakaļdzīšanās ainām, kur superdārgajām vintage muscle automašīnām pa vidu ir tanks. Militāras kravas lidmašīnas savaņģošana ar viņčām šķiet vājprātīga, bet žanram piedienīga ideja. Arī cilvēku lēkāšana no viena uz otru nenormālā ātrumā traucošiem transportlīdzekļiem ir ārkārtīgi komisks, bet pieņemams izgājiens. Bet, kad visīstāko un sākotnēji tīru popkorna filmu sāk barot kā kaut ko nopietnu, nostaļģisku un drāmai līdzīgu emocionālu gabalu, gribas silti ieteikt veidotājiem pārdomāt savus turpmākos soļus un varbūt atcerēties, ar ko tas viss pirms divpadsmit gadiem sākās un kādēļ nostrādāja.

Var jau ņemties un spļaudīties par jaunāko Frānsisa Skota Ficdžeralda romāna Lielais Getsbijs ekranizāciju, kuru radījis Baza Lurmana kungs, jo tā, ziniet, nedara godu oriģinālam un viss tajā šķiet butaforisks un sintētisks. Tomēr šķiet, lamas šoreiz ir ļoti nevietā. Domājot par šādām – mazliet par traku pārspīlētām – klasikas ekranizācijām, vienmēr nākas sev atgādināt, ka labāk tā nekā mērenā viduvējībā.

Kopumā jāsaka, ka uz kādu laiku noteikti Baz Luhrmann filma Great Gatsby / Lielais Getsbijs godam nopelnījusi saukties par kino krāšņuma un glamūra etalonu. Vērtējiet, kā gribiet šādu pieeju, bet filma ir noteikti uzmanības vērta.

Ir grūti iedomāties, ka filma, kurā skan B.E.King dziesma "Stand by me", man nepatiks. Bet ja nopietni, brīnišķīga klasika par bosikiem ar krietnumu sirdī. Par piedzīvojumu kāri, vasaras saulaino garlaicību, sapņiem, fantāzijām un ikdienas, mazliet, izpušķotajām nedienām.