RSS feed for Ģirts

Recent activity

All films

Recent reviews

More
  • Dawn of the Planet of the Apes 2014

    ★★★ Watched 17 Jul, 2014

    Idejiski filmu sērijas attīstība ir uz pareizā viļņa un tā tik turpināt, bet diemžēl izpatikšana studijas naudas maisiem, kuriem galvenā rūpe ir, lai produkts patiktu pilnīgi visiem, manuprāt, nodara filmai neatgriezenisku ļaunumu. Manuprāt, ja Dawn of Planet of the Apes atainotie pērtiķi mazāk komunicētu, kas līdzinās tam, kā cilvēki komunicē, un pilnībā iztiktu bez verbālās saskarsmes (pie kuras tā arī visā filmas es nepieradu – drīzāk biežāk tā šķita smieklīga, nevajadzīga un pat banāla, jo nu dialogu kvalitāte ir zem…

  • Quantum Love 2014

    ★★★★ Watched 23 Jul, 2014

    Šogad jau esam piedzīvojuši vairākas filmas, kas, spēlējot kāda žanra robežās, pamanās slēpti vai gluži otrādi apsmiet jeb parodēt šo žanru. Tā vien šķiet, ka šobrīd tas kļūst modīgi un piedzīvosim šādas nianses un klasisku sižetisko līniju izspēles deformācijas arvien biežāk – kaut kur taču tam kino ir jāvirzās un jāattīstās. Atšķirībā no amerikāniskās pieejas, izsmejot attiecīgā žanra tipiskos gājienus un uz tā veidojot visu filmas pamatsižetu, franči un šoreiz konkrēti Lisa Azuelos, līdzīgi kā režisora Abbas Kiarostami izcilajā remiksētajā…

Popular reviews

More
  • Reservoir Dogs 1992

    ★★★★★ Rewatched 03 Nov, 2012 1

    Divdesmit gadus pēc filmas iznākšanas, tai viennozīmīgi ir kulta un klasikas statusi,bet, personīgi man, šobrīd tā patika vēl labāk nekā 90', jo nav vairs tā Tarantino pārsteiguma/šoka momenta, bet gan tīrs kino, un skatoties patika tā nepārspīlētā sajūta (saHaipotā), kad vienkārši redzi cik ģeniāla filma tā ir, bez jebkādām ietekmēm (cik nu tas ir iespējams).
    Lakoniska, brutāla, tieša un vienkārša, bet tik tai pat laikā sarežģīta - tēlu savstarpējās rīvēšanās un neprognozējamības ziņā. Bet ko gan te vēl var piebilst...

  • Django Unchained 2012

    ★★★★★ Watched 17 Jan, 2013

    Neklausieties visus īgņas, kas Django Unchained dēvēs par režisora meistarstiķu atkārtošanās iemiesojumu un teju garlaicīgu, viekārši labu kino. Nenoliedzot, ka tur ir daļa taisnības, jo praktiski jebkurš režisors strādā ar sev raksturīgu rokrakstu, kuru no filmas filmā var atpazīt un tādejādi arī dēvēt kā atkārtošanos, pēc Django Unchained noskatīšanās ir tāda kā īpaša notikuma un mazliet svētku sajūta, kas rodas no atkaltikšanās ar patīkamajām emocijām un gaidītā rezultāta materializēšanās. Arī nežēlīgums un asiņu daudzums filmā ir diskutabls un dažādi uztverams…