A Royal Affair ★★★★

Lai gan šī filma bija kā nebeidzams panorāmas rats, tā bija ļoti baudāma. Viens no iemesliem noteikti ir tāds, ka šī filma nebija pārbāzta ar visām kostīmfilmu klišejām. Ar to es domāju, ka šeit karalis bija nevis absolūts kretīns un cūka, bet gan vienkārši garīgi nestabils, kā arī karalienes mīļākais ir nevis kāds naivs staļļu puisis, ar sapņiem par bēgšanu prom, bet gan spītīgs, racionāli domājošs pagrīdes dakterītis, kas vēlāk kļūst par nabaga slimā karaļa ārsts un labāko draugu.


Protams, aktieri šeit bija tik lieliski, ka par katru varētu stāstīt vismaz stundu. Jauniņā Alīsija Vikandere pierādīja, ka ir kas vairāk par meiteni kurai paveicies piedzimt ar skaistu sejiņu. Arī Mīkels Bojs Folsgārds atstāja atmiņā paliekošu iespaidu, jo spēja savu it kā ārprātīgo varoni parādīt tā, ka dažbrīd pilnīgi šķita, ka viņš nav pelnījis to, ko viņām aiz muguras dara viņa uzticības parsona ar viņa sievu.

Un ko vispār var pateikt par Madsu Mikelsenu? Viņš ir vienkārši lielisks aktieris, kurš manuprāt var nospēlēt jebko.

Nav šaubu, ka šī filma ir nopietns pieteikums Oskaram par labāko ārzemju filmu.